„Viņi to salasīja ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa.” (2. Mozus 16:21)
Izraēla ļaudis paklausīja Mozus norādījumiem un ievāca mannu, maizi no Debesīm, atbilstoši savām personīgajām vajadzībām. „Un Mozus tiem sacīja: „Lai neviens neko no tā neatlicina līdz rītam.”” (19. p.) Ko varam no tā mācīties, kas mums palīdzētu veidot jēgpilnu garīgo dzīvi?
Atļaujiet man izteikt pieņēmumu, ka viens no iemesliem, kāpēc kristīga dzīve cilvēkiem sagādā grūtības, ir, ka viņi šodien cenšas paļauties uz kaut ko, kas notika vakar. Tomēr tas nedarbojas. Kristīgā dzīve turpina savu gaitu pēc trolejbusa principa, nevis pēc bateriju principa! Mēs nevaram uzkrāt reliģiju.
Daži izraēlieši, kuri neievēroja Mozus norādījumus un atstāja mannu līdz nākamajam rītam, piedzīvoja, ka tajā „saradās tārpi, un tas smirdēja”.
Vai ir iespējama arī šāda kristīgā pieredze? Vakar piedzīvotais šodien vairs neder. Šajā vietā daudzi cilvēki nomaldās. Viņi ir dzirdējuši, cik svarīgi ir ikdienas personīgie svētbrīži un tuvas attiecības ar Dievu. Viņi „cenšas” to darīt vienu, divas dienas, tad nedēļu izlaiž un pēc tam mēģina vēl kādu dienu. Tad izlaiž un sāk atkal, izlaiž un sāk atkal. Beidzot viņi saka: „Tas nedarbojas!” Protams, ka tas nedarbojas!
Tik daudz reliģijas pietiks, lai justos nožēlojami, bet būs par maz jēgpilnu attiecību veidošanai ar Kungu. Pastāvīgums ir ārkārtīgi svarīgs mūsu ikdienas saziņā un sadraudzībā ar Dievu. Jēzus teica: „Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu!” (Lūkas 9:23)
Tā Izraēla ļaudis salasīja mannu „ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa”. Vai esat kādreiz savu ticības dzīvi balstījuši vienīgi uz vakara lūgšanu īsi pirms iekrītat gultā? Daudzi ir atklājuši, ka, mainot lūgšanas un Bībeles pētīšanas laiku no darīt to vakarā kā pēdējo uz darīt to kā pirmo no rīta, ir notikušas lielas pārmaiņas. Izmainījies arī viņu lūgšanu saturs no vienkārša teikuma „Dievs, piedod man visus šīs dienas grēkus un kļūdas” uz patiesu sadraudzību un domu apmaiņu ar Debesīm.
Katras dienas sākumā veltiet laiku, lai vienatnē meklētu Jēzu Viņa Vārdā un lūgšanās.
(Autors: Moriss Vendens)
