„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.” (1. Jāņa 3:16)
No visiem brīnišķīgajiem stāstiem, kas Adventist Review izdevumā gadu gaitā ir iesniegti, manuprāt, žēlastību vislabāk atainoja Džerijas Kenedijas dzīvības dāvana viņas brālim Kreigam. Par šo gadījumu biju dzirdējis, bet Džerija kautrējās runāt par tik privātu jautājumu. Visbeidzot viņa atļāva redaktorei Mirnai Tecai to uzrakstīt un publicēt.
Akūtas nieru mazspējas dēļ Kreigs bija nokļuvis bezcerīgā situācijā. Viņam bija nepieciešams kāds, kurš ziedotu savu nieri. Džerija cīnījās ar domām, kā varētu brālim palīdzēt. Ja pārbaudēs atklāsies saderība, vai viņa būs pietiekami vesela, lai ziedotu vienu savu nieri? Kā reaģēs viņas vīrs, meitas un vecāki, kad uzzinās, ko viņa darījusi šī cilvēka labā, kurš savu veselību bija sagrāvis ar alkoholu un smēķēšanu? Vai Kreigs vienmēr jutīsies viņas parādnieks?
Pēc neskaitāmām lūgšanām un pārrunām, Džerija nolēma mēģināt. Kreigs lūdza, lai viņa to nedara. Viņa atbildēja, ka visu vadīs Dievs, ka viss ir Viņa rokās un ka viņa minētajam pilnībā tic. Atcerēdamās viņa stāsta: „Es nespēju vārdos aprakstīt mīlestības, godbijības un aizkustinājuma izjūtas. Viņš man pajautāja: „Kā es jebkad spēšu tev atmaksāt?” Viņa smaidot atbildēja: „Nesatraucies, es sastādīšu sarakstu.” Tad viņa piebilda: „Mana niere nelieto alkoholu, nesmēķē un katru sabatu apmeklē dievnamu, tādēļ, lūdzu, nemēģini mainīt tās dzīvesveidu.”
Operāciju zālē Džeriju novietoja līdzās Kreigam. Viņi viens uz otru palūkojās un sadevās rokās. Tad Kreigs nopietni pajautāja: „Kur tas ir?”
„Kas?”
Asarām plūstot pār vaigiem, viņš atbildēja: „Saraksts.”
Arī Džerija sāka raudāt: „Kreig, tāda saraksta nav — tā ir dāvana. Es tevi mīlu, un Dievs tevi mīl. Viņš mums palīdzēs.”
Džerija atceras, ka pat tūkstoš vārdu nespētu aprakstīt Kreiga sejas izteiksmi. Viņš spēja vienīgi saspiest viņas roku, caur asarām pasmaidīt un pamāt ar galvu.
Kad ģimenes locekļi pēc operācijas uzzināja, ka ar Kreigu viss kārtībā, visu acis rotāja prieka asaras. Turpmākajās dienās viņa ķermenis divas reizes centās atgrūst Džerijas nieri, bet Dievs katru reizi sadzirdēja viņu lūgšanas pēc pilnīgas atveseļošanās.
(Autors: Viljams Džonsons)
