Šķiet mūsdienās tas notiek ļoti bieži un no tā ir grūti izvairīties: prominents līderis – politiķis, uzņēmējs, slavens sportists, pat garīdzniecības pārstāvis – pastrādā lielu ētisku pārkāpumu vai tiek iesaistīts nopietnā skandālā. Kad mēs par to dzirdam, mēs tikai paraustām plecus. Kas gan tur jauns?
Tas ir bēdīgs komentārs, bet tāda ir pasaule, kurā mēs dzīvojam. Bez jautājumiem, cauri gadsimtiem, plaši pazīstami un vareni vadītāji ir krituši no varas augstumiem nebūtībā. Bet vai tas mums ir jāpieņem kā norma? Vai mums visos gadījumos jāpiemēro teiciens: “Vara samaitā, un absolūta vara absolūti samaitā”?
Jūs iebildīsiet: ”Neviens nav perfekts.” Vai arī aizsargāsieties: “Mēs jau esam tikai cilvēki.” Lai arī abos teicienos ir daļa patiesības, tie neattaisno neētisku vai amorālu uzvedību. Fakts, ka šādi gadījumi tiek atspoguļoti ziņās, tikai apliecina to, ka patiesībā mēs no saviem vadītājiem joprojām gaidām augstus ētiskos un morālos standartus, vienalga, vai tie būtu politiķi, mazie uzņēmēji vai lielo uzņēmumu vadītāji.
Tomēr lielākais jautājums nav, kā pārliecināt līderus, kurus nekad nesatiksim, dzīvot saskaņā ar visaugstākajiem morāles standartiem. Šis jautājums attiecas uz mani un tevi. Kā mēs konstanti spējam dzīvot saskaņā ar zināmo labo un slikto – būt sekošanas vērti līderi savās mājās, darba vietās un sabiedrībā?
Lasot pāri laikiem stāvošo “Biznesa rokasgrāmatu”, plašāk pazīstamu kā Bībeli, mēs redzam godīgu cilvēka stāvokļa novērtējumu: “Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena” (Romiešiem 3:10). Bet šis paziņojums nav domāts kā integritātes trūkuma vai vispārpieņemto normu neievērošanas nosodījums. Tā vietā Raksti brīdina un dod ieteikumus, kā sasniegt un noturēt augstāku uzvedības standartu:
Neviens nav imūns. Pirms vairākiem gadiem es dzirdēju par kādu bezpeļņas organizācijas vadītāju, kurš bija deklarējis: „Ir viena joma, kurā es nekad neizdarīšu kļūmīgu soli – attiecības.” Pēc dažiem gadiem tika atklāti viņa ārlaulības sakari ar administratīvo asistenti. Tāpēc Bībele brīdina: “Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt” (1. Korintiešiem 10:12).
Esi uzmanīgs, kad lietas izdodas. Mēs varam kļūt pieejami kārdinājumiem brīžos, kad lietas iet labi, kad mums šķiet, ka visu kontrolējam. Tādos brīžos mums gribas paļauties uz sevi, un aizmirstam par atkarību no Dieva. “Es gan sacīju, kad man labi klājās: "Es nešaubīšos nemūžam!"“ (Psalmi 30:7).
Mums visiem ir iespēja izglābties. “Es tur neko nevarēju darīt” ir vājš mēģinājums attaisnoties, kad esam pakļāvušies kārdinājumam un esam pieļāvuši morālu vai ētisku kļūdu. Var likties, ka kārdinājums ir par lielu, lai to pārvarētu, bet, ja mēs lūkojamies uz Dievu, Viņš darīs mūs spējīgus nespert nākamo soli aiz kārdinājuma – izvairīties no grēka. “Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest” (1. Korintiešiem 10:13).
Katram nepieciešama palīdzība. “Es esmu pārāk vājš; es nespēju pretoties kārdinājumam.” Var likties, ka tā ir taisnība, bet, ja mēs ticam Bībelei, tad zinām, ka mēs varam saņemt Jēzus Kristus spēku, lai paveiktu to, ko saviem spēkiem nespējam. “…Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs” (2. Korintiešiem 12:10). “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” (Filipiešiem 4:13).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
