„Bet Tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: „Ej un uzstājies kā pravietis pret Manu Izraēla tautu!”” Amosa 7:15.
No visiem astotā un septītā gadsimta (pirms Kristus dzimšanas) ebreju praviešiem, viena no intriģējošākajām personām ir pravietis Amoss. Mēs par viņu zinām tikai to, ko viņš pats ir atklājis — un tas ir salīdzinoši maz, tomēr ar to pietiek, lai varētu secināt, ka viņš bija apbrīnojama persona.
Viņa grāmatas ievadā lasām, ka Amoss „piederēja pie ganiem Tekojā” (Amosa 1:1). Vēlāk rakstītājs atklāj, ka viņš bijis „gans, kas audzē meža vīģes” (Amosa 7:14). Ar to viņš vai nu norādīja, ka vāc meža vīģes savām vajadzībām, vai arī tās ražo citu lietošanai. Lai meža vīģes, kas ir mazvērtīgākas par īstajām vīģēm, būtu ēdamas, pirms novākšanas tās kādu laiku ir jācaurumo.
Tātad mēs esam guvuši priekšstatu. Amoss bija cēlies no nabadzīgas vides. Viņš centās sev nodrošināt iztiku. Viņa nodarbes bija vienkāršas, galvenokārt saistītas ar zemi. Viņš nevarēja lepoties ar slavenu ģimeni vai izcilu izglītību. Par sevi viņš sacīja: „Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls.” (14. pants) Tolaik praviešiem bija izveidotas īpašas skolas, kā arī profesionālu praviešu grupa, kas kalpoja monarha, nevis Dieva interesēs.
Lai cik lielā mērā Amosam pietrūka īpašību, kuras viņa laikabiedri meklēja un vērtēja visaugstāk, viņam, lai kļūtu par pravieti, bija vislabākā kvalifikācija, vienīgā īpašība, bez kuras visas pārējās būtu bezvērtīgas: viņš bija Kunga svētīts. „Bet Tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: „Ej un uzstājies kā pravietis pret Manu Izraēla tautu!”” (15. pants).
Tādēļ Amoss pameta ganāmpulku un devās uz Izraēlas ziemeļiem, kur viņš sludināja nenovēršamu iznīcību ķēniņa un tautas grēku dēļ. Tur viņam radās konflikts ar Bēteles priesteri Amaciju, kurš centās panākt, lai ķēniņš Jerobeāms II Amosu izraidītu. Amacija pavēlēja: „Tu, redzētāj, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto!” (12. pants)
Amacija bija apmaksāta marionete, un viņš Amosu novērtēja vienpersoniski. Bet viņš kļūdījās. Kungs joprojām svētīdams uzliek savu roku vīriešiem un sievietēm. Viņš aicina šos ļaudis viņu ikdienas aktivitātēs, sacīdams: „Ej, runā Manā vārdā!” Un Kungs nodrošina šai misijai nepieciešamo žēlastību.
(Autors: Viljams Džonsons)
