„Indīgas mušas sasmacē un saraudzē ziežu maisītāja eļļu; tā arī mazliet neprātības samaitā gudrības vērtību.” (Salamans Mācītājs 10:1)
Kad strādājām Spaisera memoriālajā koledžā Indijā, augstskolas pilsētiņā ieradās kāds misionāru pāris, lai rūpētos par koledžas saimniecību. Viņi nebija jauni, no pensijas vecuma tos šķīra vien pāris gadu. Šie cilvēki spēra patiesi drosmīgu soli, pametot savu valsti, lai pirmo reizi mūžā kalpotu ārvalstīs un mēģinātu pielāgoties krasi atšķirīgajam klimatam un kultūrai. Tomēr viņi to paveica un sniedza vērtīgu ieguldījumu kalpošanā.
Viena no lietām, kas, dzīvojot Indijā, viņiem pietrūka visvairāk, bija biezpiens. Tas bija saimniecības menedžera iecienītākais ēdiens, un viņš nepārtraukti pēc tā ilgojās! Indijā biezpiena nav...
Kādu dienu, dodoties uz pastu pēc sūtījumiem, sajutu ļoti nepatīkamu smaku. Tās cēlonis bija kāda nelāga izskata paka, ap kuru lidinājās mušas un kura bija adresēta saimniecības menedžerim. Jūs pareizi uzminējāt – biezpiens! Cilvēki viņa dzimtajā zemē uzzināja par viņa ilgām pēc biezpiena un nolēma viņu pārsteigt. Vairāk labas gribas nekā veselā saprāta vadīti, viņi veikalā iegādājās pašu lielāko biezpiena iepakojumu un nosūtīja to uz Indiju. Dīvaini, bet viņi neiedomājās, ka biezpienu pa pastu parasti nesūta pat vienas valsts robežās, nemaz nerunājot par svelmaino Indiju.
Biezpiens patiešām ir garšīgs – kad tas ir svaigs. Un tas ir svaigs, ja to tur aukstumā. Tomēr es zinu, cik pretīgs tas var kļūt, ja to pārāk ilgi atstāj ledusskapī vai arī, ja tur nav pietiekami zema temperatūra.
Arī kristieši savā ziņā ir kā biezpiens. Turoties tuvu Jēzum un dzīvojot Viņa žēlastībā, apkārtējiem mēs būsim patīkami. Bet, ļaujoties no Viņa atdalīties, mēs piesmirdināsim visu apkaimi.
Gadsimtu gaitā kristietība ieguva neslavu, jo daudzi, kas sevi dēvēja par Jēzus sekotājiem, patiesībā dzīvoja pretrunā ar Viņa dzīvi un mācībām. Smirdoņa sākās no pašas augšas – kamēr zemnieki un citi „parastie” cilvēki grima nabadzībā un tumsonībā, pāvesti, prelāti un priesteri kopā ar savām mīļākajām dzīvoja neticamā greznībā.
Bet, pirms kādu nosodām, palūkosimies uz sevi. Katrs lai izpēta savu sirdi, un šodien dzīvosim tērpti Jēzus žēlastībā!
(Autors: Viljams Džonsons)
