„Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Romiešiem 12:1)
Ir viegli visu uzmanību pievērst atsevišķiem kokiem, nekad neieraugot visu mežu. Dzīves sīkumi paši par sevi var kļūt par strupceļu. Tad mūsu kristietība pārvēršas par noteikumu ievērošanu, kurā trūkst brīvības, spontanitātes un prieka.
Atceros īsu sarunu ar kādu 94 gadus vecu sievieti kādā sanāksmē. Kad es viņai izteicu komplimentu par to, cik labi viņa izskatās (jo viņa tiešām labi izskatījās), pretī saņēmu lekciju par to, cik kaitīgs ir saldējums. „Jau vairāk nekā 63 gadus neesmu tam pieskārusies!” viņa lepni paziņoja.
Varu iedomāties daudz lietu, kas ir ļaunākas par saldējumu. Un bieži prātoju, ko Kungs domā par reliģiju, kuras centrā ir atļauto un neatļauto lietu un darbu saraksts.
Bet ir jāņem vērā arī monētas otra puse. lai gan nevajadzētu pārāk aizrauties ar detaļām, dzīve tomēr sastāv ne tikai no koptēla, bet arī no atsevišķiem sīkumiem. Tieši to apustulis Pāvils uzsver Romiešiem 12:1 – mūsu ikdienas dzīvi, kad guļam, ēdam, dodamies uz darbu un pastaigājamies. Tā ir mūsu dzīve ārpus baznīcas, ārpus reliģiskās maskas, kuru uzliekam, lai atstātu iespaidu uz svētajiem.
Vienā no reliģijas definīcijām sacīts, ka reliģija ir tas, ko darām, kad esam vienatnē. Tā ir taisnība – bet tikai daļa no koptēla. Vismaz Pāvila modelī reliģija ir arī tas, ko un kā mēs darām, kad esam sabiedriskā vietā. Kristietība ietver visu dzīvi, pilnīgi visu savu būtību veltot Žēlastības Kunga godināšanai.
Mūsu dzīvesveids, nododot sevi kā ziedojumu Dievam, nav saistīts ar kāda saraksta noteikumu izpildīšanu; tas nozīmē pieņemt to, ko Dievs mūsu labā darījis. No vienas puses raugoties, mēs esam tie, kas dara, bet patiesā rīcība nāk no Dieva. „Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.” (Filipiešiem 2:13)
Pieņemsim šodien to, ko Dievs dara mūsu labā! Tas nozīmē, ka mūsu skatieni būs vērsti nevis uz sevi, bet uz Viņu. Tā mēs ar aizrautību izbaudīsim Viņa Gara vadību, ar prieku ievērosim Viņa gādības pierādījumus un nodosim sevi Viņa žēlastības rokās.
(Autors: Viljams Džonsons)
