Pirms vairākiem gadiem Daugs Šermans un Viljams Hendriks sarakstīja domām bagātu grāmatu „Tavs darbs Dievam ir nozīmīgs.” Es varu iedomāties, ka ne viens vien cilvēks, lūkojoties uz šo nosaukumu, pie sevis domā: ”Tas taču nevar būt domāts nopietni!” Galu galā daudzi no mums redz nepārvaramu plaisu starp ikdienišķo un garīgo, kas šķiet kā nepārvarams bezdibenis. Jeb citiem vārdiem, tie ir nesavienojami pretmeti.
Bet vai tā ir patiesība? Vai garīgais un materiālais ir savstarpēji nesavienojams pēc būtības? Vai tas, kas notiek tavā ofisā, atrodas ārpus Visuvarenā uzmanības loka?
Nesen es lasīju fragmentu no pirms 90 gadiem mirušā dienvidafrikāņa Endrjū Mureja grāmatas. Neskatoties uz pagājušo laiku, esmu pārliecināts, ka šis novērojums par darbu ir spēkā arī šodien - tāpat kā tolaik, kad tas tika uzrakstīts.
Murejs apgalvoja: “Dažiem cilvēkiem šķiet, ka Dievs viņiem liek darboties garīgajās lietās nevis laicīgajās. Bet, kad Dievs jūs sūtīja pasaulē strādāt, Viņš neteica: „Es tagad tevi atstāšu, kamēr tu nopelnīsi iztikai.” Tā vietā viņš teica: „Mans bērns, nav tāda darba, kuru tu darītu, un Es, tavs Tēvs, nebūtu kopā ar tevi, spēkā, kas tevi uztur.” Daudzu cilvēku dzīves lielākā daļa paiet biznesa vides jukās un kārdinājumos, bet Dievs par jums rūpēsies arī tur. Dievs tevi uztur visā dzīves gājumā.”
Tā ir patiesība, ka daudzi no mums darbā pavada vairāk laika nekā jebkur citur, ieskaitot mājas. Mēs veltām 40, 50, 60 stundas vai pat vēl vairāk, lai veiktu dažādas funkcijas un uzticētos darbus, par kuriem saņemam atalgojumu. Mums nav jādarbojas biznesā, lietojot garīgus terminus un reliģiskus simbolus, bet kāpēc gan mums būtu jāuzskata, ka Dievam neinteresē mūsu karjera un profesionālā darbība?
Īstenībā Bībelē par darbu teikts ļoti daudz, sākot ar pirmās grāmatas sākuma nodaļu: “Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi." Un Dievs sacīja: "Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo...” (1.Mozus grāmata 1:28-29).
Trešajā nodaļā, pēc Ādama nepaklausības Dievs uzlika zemei lāstu, padarot darbu grūtu. Cilvēkiem dažkārt tradicionāli ir savādāks uzskats, tomēr Bībelē darbi nav iedalīti pēc to svarīguma, nav nekādas norādes, ka laicīgais darbs būtu Dieva acīs mazvērtīgāks kā kalpošana draudzē vai misijā. Lūk, dažas deklarācijas par darbu, kuras atradām Rakstos, kā apliecinājumu tam, ka darbs ir cēls aicinājums, dievišķa privilēģija un nodarbošanās:
• Darba vērtība. “Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm? Bet es esmu atzinis, ka arī tas ir atkarīgs no Dieva rokas. Tiešām, kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības?” (Salamans mācītājs 2:24-25).
• Motivācija strādāt. “Strādnieks nopūlas paša labā, jo viņa mute viņu spiež strādāt.” (Salamana pamācības 16:26).
• Atalgojums par darbu. “Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.” (Salamana pamācības 12:11).
• Darba mērķis. “Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu... Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem” (Kolosiešiem 3:17, 23).
(Autors: Roberts Dž. Tamasi)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv
